Kūdra

Kūdra ir irdens, vai vāji konsolidēts kaustobiolīts: organogēni nogulumi, kas satur ne vairāk par 50% minerālvielu (no sausās vielas svara) un ir uzkrājušies, paaugstinātā mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos nepilnīgi sadaloties atmirušajai augu biomasai. Kūdras sausā viela lielākoties sastāv no daļēji sadalījušos augu atliekām, augu audu sadalīšanas produktiem, šūnu struktūru zaudējušas, tumšas amorfas vielas: humusa, kā arī minerālvielām. Mitruma saturs dabiski mitrajā kūdrā parasti svārstās 85-95% robežās un ir atkarīgs no kūdras sadalīšanās pakāpes un tipa.

Kūdras veidošanās galvenokārt norisinās purvos. Purvs ir pārmērīgi slapja vieta kur augsnes cilmiezi sedz kūdras kārta, kuras biezums dabīgi nenosusinātajā stāvoklī ir lielāks par 30 cm. Purvu rašanās un veidošanās norisinās dažādi.

Galvenie kūdru tipi: zemo (zāļu), augsto (sūnu), kā arī pārejas tipa kūdru.

Kūdras iedalīšana tipos balstās uz kūdras rašanās apstākļiem.

Gaišā kūdra ir botāniskas izcelsmes – pārsvarā dažādu kūdras sūnu daļēji sadalījušos atlieku dabīgi sablīvēts maisījums.

Proti, Latvijā intensīva purvu veidošanās ir norisinājusies pēdējos 8000 gados. Purvu kopplatība sasniedz 10,4 % no valsts teritorijas. Kopējie detāli izpētītie un novērtētie kūdras krājumi valstī sasniedz 860 miljonus tonnu. Vidējā kūdras ieguve pēdējā desmitgadē sastāda 825 tūkstošus tonnu gadā.

Kūdra noteikti ir atzīstama par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas dabas resursiem.